Gaisa transporta politika. 1999 - 2004 Si politika ir izstradata, nemot vera Latvijas Republikas ilglaicigas ekonomiskas intereses, saistibas, ko Latvijas Republika ir uznemusies ka Starptautiskas civilas aviacijas organizacijas un Eiropas civilas aviacijas konferences dalibvalsts, saistibas, kas izriet no Latvijas Republikas valdibas noslegtajiem divpusejiem un daudzpusejiem ligumiem aviacijas joma, Eiropas Savienibas gaisa transporta politiku un pieredzi, kas guta restrukturizejot un modernizejot gaisa transporta sistemu, un nosaka pamatprincipus, kas jaievero attistot gaisa transportu laika posma no 1999. lidz 2004. gadam.
    1. Nozares attistibas merkis.
    Gaisa transporta nozares attistibas merkis ir maksimali izmantojot visus pieejamos resursus un iespejas izveidot drosu, ekonomiski efektivu gaisa transporta sistemu, kas, optimali ieklaujoties Eiropas un pasaules gaisa transporta sistema, vispilnigak apmierinatu Latvijas Republikas iedzivotaju vajadzibas pec gaisa parvadajumiem un sniegtu maksimalu ieguldijumu Latvijas Republikas ekonomika.
    2. Nozares pasreizeja stavokla raksturojums.
    2.1. Nozares struktura:
    2.1.1. valsts parvaldes un uzraudzibas institucijas - Satiksmes ministrijas Aviacijas departaments un Civilas aviacijas administracija;
    2.1.2. infrastrukturas uznemumi - VAS lidosta "Riga" un pasvaldibas uznemums lidosta "Liepaja", gaisa satiksmes vadibas uznemums VAS "Latvijas gaisa satiksme";
    2.1.3. parvadataji;
    2.1.4. vispareja aviacija.
    2.2. Nozares tiesiska regulesana.
    2.2.1. Gaisa transporta nozari regule likums "Par aviaciju" un uz ta pamata pienemtie normativie akti.
    2.2.2. Latvijas Republika ka Konvencijas par starptautisko civilo aviaciju dalibvalsts ievero tas pielikumos ieklautos standartus, rekomendacijas un to grozijumus, ka ari citus starptautiskos tiesibu aktus, kurus ta ir parakstijusi.
    2.2.3. Tiek veikta aviacijas jomu regulejoso normativo aktu saskanosana ar Eiropas Savienibas normativajiem aktiem, izstradajot jaunus normativos aktus un izdarot grozijumus jau speka esosajos, taja skaita ari likuma "Par aviaciju".
    
    
    
    
    3. Nozares attistibas uzdevumi.
    3.1.Nozares vadiba. 3.1.1. Gaisa transporta nozares vadibu realize Satiksmes ministrija.
    3.1.2. Valsts politikas un parvaldes realizesanas funkcija ir nodalita no tehnisko un drosibas standartu atbilstibas un ieverosanas uzraudzibas funkcijas.
    3.1.3. Dazas valsts funkcijas, kas attiecas uz aviacijas drosibu un tehnisko standartu atbilstibas un ieverosanas uzraudzibu, tiks delegetas paslaik veidojamai Eiropas aviacijas drosibas institucijai.
    3.1.4. Latvijas likumdosanas harmonizacijas ar Eiropas Savienibas prasibam procesa rezultata tiek mainitas atseviskas aviacijas parvaldes instituciju funkcijas. Lai paaugstinatu sistemas efektivitati un drosibu, tiek izveidota aviacijas nelaimes gadijumu izmeklesanas institucija.
    3.2. Infrastrukturas attistiba 3.2.1. Ekonomiska efektivitate un drosiba tiek uzskatitas par galvenajiem kriterijiem izlemjot jautajumu par valsts lidzeklu ieguldisanu infrastrukturas modernizacija. 3.2.2. Infrastrukturas uznemumi valsts akciju sabiedriba lidosta "Riga" un valsts akciju sabiedriba "Latvijas gaisa satiksme" saglaba savu juridisko statusu. 3.2.3. Lidosta "Riga" tiek modernizeta un paplasinata, izmantojot tas ieksejos resursus, ienakumus, kas guti no pasazieru izlidosanas nodevas, un Eiropas Savienibas fondus. 3.2.4. Tiek pilnveidota gaisa satiksmes vadiba, izmantojot valsts akciju sabiedribas "Latvijas gaisa satiksme" ieksejos resursus.
    3.2.5. Attistot lidostas ''Riga'' un gaisa satiksmes vadibas VAS "Latvijas gaisa satiksme" infrastrukturu un optimizejot sadarbibu starp infrastrukturas uznemumiem un parvadatajiem, izveidot Rigu par regionalu gaisa satiksmes centru.
    3.2.6. Tiek izverteti pasvaldibas uznemuma starptautiskas lidostas "Liepaja" un vietejo lidostu (Daugavpils, Ventspils, Rezekne) attistibas projekti un veicinata pamatotu projektu realizesana.
    3.3.Parvadataji.
    3.3.1. Latvijas Republikas parvadatajiem tiek sniegts maksimals institucionals atbalsts divpusejo starpvaldibu noligumu par gaisa satiksmi ietvaros.
    3.3.2. Tiek veicinata Latvijas Republikas parvadataju apvienosanas un to ierobezoto resursu koncentracija.
    3.3.3. Tiek atbalstitas parvadataju aktivitates, kas verstas uz kopejas Baltijas valstu aviokompanijas izveidosanu.
    3.3.4. Lai garantetu parvadajumu drosibu, tiek pastiprinata valsts kontrole par parvadatajiem. Ta tiek realizeta saskana ar Satiksmes ministrijas Noteikumu par gaisa parvadataju licencesanas kartibu jauno redakciju, kuru lidz 1999.gada 30.maijam paredzets izstradat atbilstosi Eiropas Padomes 1992.gada 23.julija noteikumu nr.2407/97 prasibam.
    3.3.5. Tiek nodrosinata briva parvadataju konkurence divpusejo starpvaldibu noligumu noteikto ierobezojumu ietvaros. 3.4. Vispareja aviacija. 3.4.1. Nemot vera, ka vispareja aviacija ir kadru rezerve komercaviacijai un ar valsts aizsardzibu un drosibu saistitam aviacijas strukturam, organizatoriski un institucionali tiek atbalstita visparejas aviacijas attistiba.
    3.5. Divpusejo starpvaldibu noligumu par gaisa satiksmi sistemas pilnveidosana.
    3.5.1. ............